Visa pasaule kā Bauhaus
10.10.–28.12.2025.
Bauhaus ar savu pārmaiņām bagāto vēsturi ir kļuvis par slavētu un reizē arī kritizētu modernā dizaina un avangardiskās dzīvesziņas simbolu. Kaut arī Bauhaus skola pastāvēja vien no 1919. līdz 1933. gadam un dažādās vietās (Veimārā, Desavā, Berlīnē), tā kā neviena cita institūcija iemieso atmodas un modernisma garu. Kā Bauhaus, kas savas pastāvēšanas laikā izglītoja vien aptuveni 1300 studentus, guva tik lielu ietekmi un kļuva par radikālas sociālās, dizaina un pedagoģijas atjaunotnes iemiesojumu? Kas padara Bauhaus dizainu tik īpašu, ka daži tā modeļi tiek ražoti joprojām? Izstādes programmatiskais nosaukums „Visa pasaule kā Bauhaus“ citē Bauhaus skolnieku un skolotāju Frici Kūru (1928). Tas atsaucas uz jaunu mākslas, amatniecības un tehnoloģiju parametru definēšanu, ko Valters Gropiuss manifestēja kā jaunas dizaina pasaules radīšanu, kas sevī ietver arī visus sociālos aspektus.
„Visa pasaule kā Bauhaus“ skolas fenomenu izvērsti pēta astoņās dažādiem aspektiem veltītās sadaļās, koncentrējoties uz laiku no 1919. līdz 1933. gadam. “Lidināšanās” attēlo Bauhaus interesi par bezsvara motīviem, kā arī atklāj, kā stikls un karkasa būvniecība dematerializēja arhitektūru un cauruļu krēsls kļuva par dizaina pilnības simbolu. Nodaļa „Eksperiments“ iepazīstina ar objektiem, kas bija gan materiāla un telpas izpētes rezultāts, gan pēc izmēriem, proporcijām un izmēģinātajiem materiāliem dizainēti plašai tiražēšanai un masu ražošanai. Sadaļa „Mākslu kopdarbs“ veltīta visu mākslas veidu, mākslas un zinātnes, kā arī mākslas un dzīves sintēzei, savukārt „Kopiena“ rāda centrālos vēsturiskos objektus, svētkus un dzīvi Bauhaus skolā. Nodaļa „Jaunais cilvēks“ parāda, ka Bauhaus pārstāvēja ne tikai kreisi utopisku ievirzi, bet pētīja arī jaunus radikālus politiskos un pasaules uzskatus. „Māksla, amatniecība, tehnika” prezentē darbnīcas un to produkciju, bet sadaļa „Radikālā pedagoģija“ parāda Bauhaus skolas struktūru un mācību procesu. Starpkultūru saiknes atklājas nodaļā „Satikšanās“. Kultūru saskarsmi Bauhaus pētīja lekcijās, aicinot daudzus viesus no visas pasaules, ar plašiem un daudzveidīgiem Bauhaus bibliotēkas krājumiem, kā arī jaunu formu meklējumos. Piemēram, bija cieši kontakti ar mākslas skolu VHUTEMAS Maskavā, kā arī Mīsa van der Roes centieni ar partnerinstitūciju starpniecību internacionalizēt Bauhaus ASV. Savas neilgās pastāvēšanas laikā Bauhaus pievērsās daudzu svarīgu Vācijas straujās industrializācijas radīto jautājumu risināšanai. Skolā kā pedagogi darbojās ietekmīgi modernisma mākslinieki, daudzi no kuriem skolas mantojumu līdz ar savu emigrāciju izplatīja daudzviet pasaulē. Izstādes fotogrāfijās, skicēs, dokumentos, filmās, tekstos un objektos atklājas kā radās un darbojās skola, kas vēlāk kļuva par modernisma attīstības un popularitātes dzinuli.
Papildus galvenajai izstādei mēs aicinājām divus kuratorus sagatavot veltījumu, kas cieši saistīts ar Rīgas kontekstu. Abas tēmai veltītās perspektīvas atspoguļojas arī atšķirīgajos nosaukumos. Boriss Frīdevalds savam veltījumam ir devis nosaukumu “Sešas Bauhaus sievietes no Rīgas” (6 Bauhaus Women from Riga). Savā darbā viņš seko šo dizaineru un citu mākslinieču, piemēram, Idas Kerkoviusas, Tonijas fon Hākenas- Šrammenas un Idas Engelienas biogrāfiskajiem ceļiem.Estere Kajema ir izvēlējusies tēmu “Savs Bauhaus” (A Bauhaus of One’s Own), koncentrējoties uz Bauhaus sievietēm – Ļubu Monastirsku, Harietu fon Ratlefu-Keilmani un Tonju Rapoportu. Viņām visām ir saikne ar Rīgu, visas ienesa Bauhaus skolā savu pieredzi un zināšanas un, pateicoties ārštata darbam, palīdzēja izplatīt modernismu Baltijas valstīs.
Pirmo reizi šo sieviešu ceļi tiek apvienoti, izrādot iepriekš nepublicētus darbus un godinot Bauhaus sievietes, kuru māksla akadēmiskajā diskursā ir saņēmusi maz uzmanības.Izstāde ir sagatavota sadarbībā ar ifa (Ārējo sakaru institūts) Štutgartē, Vācijā – neatkarīgu organizāciju, kurai ir nozīmīga loma starptautiskajā mākslinieciskajā un kultūras apmaiņā un ar savu darbību palīdz veidot Vācijas starptautiskās kultūras attiecības. Izstāde tiek īstenota sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecību Latvijā.
Izstādes kurators ir vācu rakstnieks, dramaturgs un mākslas vēsturnieks Boriss Frīdevalds (dz. 1969, Boris Friedewald), kurš zināms ar savām publikācijām un izstādēm par Bauhaus kustību, fotogrāfiju un moderno mākslu. Ieguvis izglītību mākslas vēsturē, teātra studijās un pedagoģijā, viņš strādājis kā neatkarīgais dramaturgs, lektors un kurators starptautiski atzītu izstāžu kurators. Viņš dzīvo un strādā Berlīnē, Vācijā.
Attēli:
Bauhaus Dessau, Reklāmas prospekts / abonēšanas pieteikums žurnālam „bauhaus, alle kreise der kulturwelt“, 1927. Divkārtīgi salocīts prospekts, divkrāsains, foto: A. Körner, bildhübsche Fotografie, Institut für Auslandsbeziehungen
Josef Hartwig (spēles dizains), Joost Schmidt (iepakojuma tipogrāfija), Bauhaus šahs, modelis XVI, 1924. Kļava, lakots, foto: A. Körner, bildhübsche Fotografie, Institut für Auslandsbeziehungen