Novērst skatienu. Mākslinieces Zuzānu kolekcijā: 2000–2026
02.10.2026.–17.01.2027.
Izstādes “Novērst skatienu. Mākslinieces Zuzānu kolekcijā: 2000–2026” uzmanības centrā ir mūsdienu mākslinieces un viņu darbi, kas tapuši 21. gadsimta pirmajās divās desmitgadēs, veidojot savdabīgu šā laikposma kolektīvo biogrāfiju. Tajā apkopoti vairāk nekā 40 Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē dzīvojošu mākslinieču darbi, kuru autores ir pārstāvētas Zuzānu kolekcijā. Izstādes ieceri rosinājis ievērojamais kolekcijā pārstāvēto mākslinieču skaits: kolekcija aptver vairāk nekā 500 autoru vārdus un darbus no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Esejā “Novērst skatienu – līdzdalības veidi vizuālajā kultūrā” (2005) britu vizuālās kultūras teorētiķe Irita Rogofa uzsvēra skatītāja aktīvas iesaistes nozīmi. Viņa apgalvoja, ka, iespējams, tieši novēršot skatienu “no mūsu šķietamās izpētes objektiem […], rodas iespēja no jauna formulēt attiecības starp autoriem, objektiem un auditoriju”.* Viņa uzdeva būtisku jautājumu: vai skatiena novēršana var būt nevis pretošanās žests, bet gan cits veids, kā iesaistīties kultūrā?
Divdesmit gadus vēlāk Rogofas ideja kļūst par šīs izstādes konceptuālo pamatu un tiek attīstīta tālāk. Rogofa aicināja skatītāju novērst skatienu no mākslas darba, savukārt izstāde uz skatiena maiņu aicina pašas mākslinieces, mudinot pievērsties nevis pabeigtajam darbam, bet tā tapšanas apstākļiem. Šī iecere īstenota individuālās kuratores sarunās ar visām izstādes dalībniecēm – tās kļūst par patstāvīgu izstādes daļu, sniedzot līdz šim trūkstošo mākslas darbu kontekstu un vienlaikus liekot pamatu turpmākiem pētījumiem par finansiālo, personisko un radošo vidi, kurā katrs darbs tapis. Atvērtā sarunu forma ļāva izskanēt daudzveidīgām, nereti negaidītām un brīžiem dziļi emocionālām atbildēm, nepakļaujot tās iepriekš noteiktam vēstījuma ietvaram.
Sarunu saturs turpinās ekspozīcijā: katru izvēlēto mākslas darbu pavada mākslinieču izraudzīti konteksta slāņi, kas ļauj tuvāk iepazīt tā tapšanas procesu. Te ietilpst ar roku rakstītas piezīmes, smarža, fragments no darbnīcas sienas vai drauga radīts mākslas darbs – liecības, kas iegūst nozīmi vien tad, kad esam gatavi paraudzīties tālāk par pašu mākslas darbu.
“Novērst skatienu” atsaucas uz Rogofas domu, ka izstāžu telpas uzdevums ir radīt apstākļus, kuros māksliniece pati var noteikt, kā sevi parādīt. Viņas balss un pieredze jau pastāv – izstāde palīdz to sadzirdēt un ieraudzīt, atspoguļojot dažādus pašreprezentācijas veidus. Tāpēc izstāde neizvirza vispārinošu tēzi par māksliniecēm 21. gadsimta Latvijā, bet dokumentē, kas atklājas, aicinot mākslinieces iepazīstināt ne tikai ar saviem darbiem, bet arī ar daļu no pasaules, kurā tie tapuši.
* Irit Rogoff, “Looking Away – Participations in Visual Culture,” in Gavin Butt (ed.), After Criticism: New Responses to Art and Performance, Blackwell, 2005, p. 119
Saskaņā ar Latvijas Neredzīgo biedrības statistikas datiem Latvijā ir vairāk nekā 12 000 cilvēku, kuri redzes zuduma dēļ – daļēji vai pilnībā – ir ieguvuši invaliditāti. Redzes traucējumi būtiski ietekmē cilvēka iespējas uztvert informāciju un apkārtējo vidi, tostarp baudīt vizuālo mākslu. Izstādes ietvaros Mākslas muzejs Zuzeum īstenos pieejamības veicināšanas projektu, kura mērķis ir radīt iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem iepazīt izstādes mākslas darbus ar taustes palīdzību un citiem risinājumiem.
Viena no projekta iniciatorēm Jevgēnija Estere Briede-Birone stāsta:
“3D mākslas darbu izveide neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt iekļaujošu kultūrvidi Latvijā un nodrošināt cilvēkiem ar redzes traucējumiem iespēju pieejamā veidā iepazīt vizuālo mākslu. Projekts tapa kā personisks veltījums manam vājredzīgajam bērnam Mihaelam. Man kā mammai ir svarīgi, lai viņš un citi cilvēki ar redzes traucējumiem varētu ne tikai dzirdēt par mākslu, bet arī paši to piedzīvot – sajust ar rokām, iepazīt tās formas, materiālus un detaļas. Es ticu, ka pieejamība sākas ar vēlmi ieraudzīt problēmu un meklēt risinājumu. Kopā ar Mihaelu mēs vēlamies veicināt pārmaiņas sabiedrībā un meklēt praktiskus risinājumus, kas palīdzētu padarīt Latvijas kultūras un publisko vidi pieejamāku cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem”.
Mākslinieces: Anna Afanasjeva, Matilde Albuī, Flēra Birmane, Anna Ceipe, Anna Egle, Mārīte Guščika, Helēna Heinrihsone, Ieva Iltnere, Rasa Jansone, Inese Kalniņa, Edīte Karlsone, Alise Kaska, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Kristīne Krauze-Slucka, Sidži Krišnana, Anda Lāce, Kris Lemsalu, Agate Lielpētere, Kristīne Madjare, Sarmīte Māliņa (un Kristaps Kalns), Darja Meļņikova, Inga Meldere, Dzelde Mierkalne, Lauma Muižarāja, Katrīna Neiburga un Zane Zelmene, Aija Pole, Inta Ruka, Luīze Rukšāne, Līva Rutmane-Kalniņa, Elza Sīle, Skuja Braden, Anastasija Sosunova, Līga Spunde, Rasa Šulca, Evita Vasiļjeva, Solveiga Vasiļjeva, Laura Veļa, Sabīne Vernere, Ieva Viese-Vigula, Nele Zirnīte
Kuratore: Sņežana Krastjeva
Līdzkuratore: Jevgēnija Hamudajeva
Izstādes dizaina autore: Darja Meļņikova
