Kosmosa kuģis Zeme
10.10.–28.12.2025.
Gaudo vējš, dārd pērkons, pukst sirds. Ierūcas traktors, gaitu uzsāk autobuss. Skūpsts. Raudošu bērnu mierina māte. Klakšķ pirmatnējie darbarīki. Sisina circeņi, čivina putni, smejas hiēnas. Svilpj tvaika lokomotīve un ar pajūgu aizrikšo zirgs.
Šīs un citas mūsu planētas skaņas, līdzās eklektiskai pasaules mūzikas izlasei un sveicieniem piecdesmit piecās valodās, ir ierakstītas divās Zelta platēs, kuras kosmiskās telpas bezgalīgajā tumsā kopš 1977. gada sev līdzi nes zondes “Voyager 1” un “Voyager 2”. Zelta plašu paredzamā mūžildze ir vismaz miljards gadu un tās tika izgatavotas, lai kādreiz par mums vēstītu citām saprātīgām būtnēm. Šobrīd tās attālinās no Saules sistēmas ar ātrumu pusotrs miljons kilometru dienā.
1977. gadā iznāk arī dokumentālista Ulda Brauna kinoeseja “Ceļojums uz Zemi”, kurā ir atainota pretrunīga, ātra un saspīlēta pasaule. Zinātnes sasniegumi un kosmosa sacensība, patērētājkultūras un industrializācijas ekoloģiskā slodze, kodolkara draudi, pārticība un iznīcība. Virknējot kinohroniku fragmentus no septiņdesmit divām valstīm, Brauns aicina uzlūkot mūsu planētu, kā kosmisko kuģi, par kura pilnveidošanu un nosargāšanu ikviens nes atbildību. Kinoesejas plakātā ir reproducēta mākslinieka Ilmāra Blumberga krāsu litogrāfija “Pretējības”, kurā dabas pirmelementi pārveidojas informācijas tecējumā – “simbolos, mistiskos un ezotēriskos zīmējumos, šifros, piktogrammās un ziņās par sevi, kuras cilvēks sūta Visumā”.
Turpinot šīs saspēles, izstādi “Kosmosa kuģis Zeme” veido divdesmitā gadsimta otrās puses grafikas darbu virknējumi, piedāvājot versijas par būšanu uz pasaules – tās pielāgošanu, pārveidošanu, izvandīšanu un piedzīvošanu.
Izstādē “Kosmosa kuģis Zeme” ir iekļauti Māra Ārgaļa, Ilmāra Blumberga, Valda Celma, Lilijas Dineres, Dzidras Ezergailes, Ināra Helmūta, Aleksandra Kramareva, Zentas Loginas, Georga Smeltera, Genādija Suhanova, Semjona Šegelmana, Laimoņa Šēnberga, Neles Zirnītes u.c. autoru darbi no Zuzānu kolekcijas, kā arī darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Cēsu muzeja un privātām kolekcijām..
Par kuratoriem:
Gustavs Grasis īsteno savu radošo darbību arhitektūras, fotogrāfijas un dizaina sfērās, piedaloties tajās, kā pētnieks un stāstnieks. Īpašu uzmanību viņš pievērš gadījumu izpētei, kur, līdzās cilvēkstāstiem, iezīmējas laikmeta gara aprises un atklājas dizaina un vides mijiedarbība. Gustavs regulāri sniedz publiskas lekcijas un piedalās neformālās izglītības veicināšanā, sadarbojoties ar izglītības iestādēm un nevalstiskām organizācijām Baltijas valstīs, kā arī raksta un fotografē reģionālām publikācijām.
Valters Kalsers ir grafikas dizainers un Support System studijas līdzibinātājs, kura prakse sastāv no zīmolu veidošanas, redakcionāliem projektiem un grafiskiem eksperimentiem. Prakses pamatā ir esošu simbolu un notācijas sistēmu pētniecība, caur kurām tiek meklētas jaunas formas un vēstījumi. Paralēli dizaina praksei viņš ir arī vieslektors Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa pēdējais darbs pēta saiknes starp Latvijas savvaļas dabu, pēcpadomju kultūru un kolektīvo atmiņu.
Attēli:
Genādijs Suhanovs. Škila I (Nepazīstama ierīce). 1979.
Ārgalis Māris (mākslinieks), Tipogrāfija “Cīņa” (izdevējs). Plakāts. Rotaļlietas pieaugušajiem, Ārgalis, 1978, Cēsis. 1979.
Blumbergs Ilmārs, Rīgas paraugtipogr