🎥 Izstādes “Visa pasaule kā Bauhaus” ietvaros mākslas muzejs Zuzeum aicina uz Suzannes Rādelhofas dokumentālās filmas “Bauhaus sievietes” (Vācija, 2019) seansu.
📅 Trešdiena, 19. novembris plkst. 18.00
🎟️ Ieeja bezmaksas ar iepriekšēju reģistrāciju
🗣️ Filma oriģinālvalodā ar subtitriem angļu valodā.
Izstādes ietvaros mākslas muzejs Zuzeum un Gētes institūts Rīgā piedāvā filmu ciklu par Bauhaus, kas izgaismo kustības centrālos aspektus – no vizionāras arhitektūras un sociālo reformu idejām līdz novārtā atstātajam Bauhaus mākslinieču ieguldījumam. Ciklā iekļautas četras dokumentālās filmas, no kurām trīs tiks demonstrētas Gētes institūtā, viena – mākslas muzejā Zuzeum. Papildu informācija par pārējām filmām pieejama šeit: https://www.goethe.de/ins/lv/lv/ver.cfm?event_id=27058651
Par filmu “Bauhaus sievietes” (2019, Vācija)
Bauhaus tiek uzskatīts avangarda mājvietu un modernās arhitektūras veidošanās centru. Šodien, 100 gadus pēc skolas dibināšanas, Bauhaus meistari ir arhitektūras un dizaina vēstures zvaigznes. Tomēr Bauhaus vēsture, kas tiek stāstīta ar vīriešiem kā galvenajiem varoņiem, līdz pat šodienai atstāj ēnā skolas mākslinieces. Kaut arī Gropiuss savā manifestā aicināja radīt ne tikai radikāli jaunu dizainu, bet arī tiekties uz atvērtākas, modernākas sabiedrības veidošanu – ar īstas dzimumu līdztiesības apsolījumu.
Un kā tad Bauhaus sievietēm klājās? Dokumentālā filma rāda niansēm bagātu sieviešu mākslu Bauhaus skolā un – ar dienasgrāmatu ierakstiem un sarunām ar pēctečiem un Bahuas pazinējiem – portretē vizionāras un nepiekāpīgas sievietes. Vienlaikus filma ieskatās arī tā laika vēstulēs un sarakstēs, kas atklāj, kādu aktīvu dzimumu līdztiesības politiku piekopa Bauhaus meistari.
Režisore Suzanne Rādelhofa (2019, Vācija), filmas garums 43 minūtes.
Pirms filmas kultūras žurnālistes Ingvildas Strautmanes ievadvārdi.
Ingvilda Strautmane pašlaik vada Latvijas Radio raidījumus ‘’Kultūras Rondo” un ‘’Radio mazā lasītava”, kā arī studē RSU doktorantūrā, pētot varas un mediju attiecības. Viņai ir pieredze arī televīzijā, presē un muzeju darbā. Īpašu interesi par vācvalodīgo kultūras telpu veidojusi gan izglītība Rīgas Valsts Vācu ģimnāzijā (kādreiz – Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskolā), gan studijas kultūras un mediju menedžmenta maģistrantūrā (Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Hamburgas mūzikas un teātra augstskolu). No vācu valodas tulkojusi Dorotejas Kīlas-Martini grāmatu „Merilina – Pāvestam Jānim XXIII, vēstules starp debesīm un elli”.
*Apmeklējot pasākumu, jūs piekrītat foto un video uzņemšanai un izmantošanai publicitātes vajadzībām. Jums ir tiesības iebilst pret sevis vai sava bērna fotografēšanu vai filmēšanu, paziņojot par to fotografēšanas un filmēšanas laikā.