Restaurācija

Par Zuzānu kolekcijas mākslas darbiem rūpējas profesionāli restauratori, kuri nodrošina kolekcijas mākslas darbu saglabāšanu un restaurāciju, kā arī piedalās izstāžu iekārtošanas un demontāžas darbos, sekojot līdzi mākslas darbu stāvoklim. Zuzānu kolekcijas profesionāļu galvenās darbības jomas ir klasiskā glezniecības restaurācija, kā arī modernās un laikmetīgās mākslas restaurācija. Katrai no šīm specialitātēm raksturīgi savi izaicinājumi. Glezniecības restauratori strādā ar gleznām uz audekla, kartona un citiem materiāliem. Viņiem jāiedziļinās katra darba unikālajās glezniecības tehnoloģijās. Procentuāli liela daļa klasiskās glezniecības darbu, kas tiek iegūti privātkolekcijā, iepriekš jau ir laboti vai restaurēti. Restauratori risina arī nekvalitatīvas restaurācijas pēdas vai dokumentē neatgriezeniskos bojājumus.

Modernās un laikmetīgās mākslas saglabāšana arī prasa padziļinātu darba izpēti un nemitīgu jaunu iemaņu apgūšanu. Laikmetīgajā mākslā nereti tiek izmantoti netradicionāli materiāli, piemēram, dažādu veidu plastmasas, kuru saglabāšanai nav gadu desmitiem izstrādātas un pārbaudītas metodikas. Katra mākslas darba struktūras, materiālu un autora radošās ieceres izpēte nosaka konservācijas-restaurācijas programmas izstrādi un turpmākos glabāšanas apstākļus.

Viens no pēdējā laika apjomīgākajiem restaurācijas projektiem ir Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa monumentālās kompozīcijas restaurācija, ko restauratore-vecmeistare Liene Jansone uzsāka 2024. gada maijā.

Tīdemanis šo gleznu nepabeidza, jo 1944. gada rudenī viņš bija spiests emigrēt no Latvijas. Neilgi pēc uzgleznošanas, mākslas darbs tika demontēts no apakšrāmja, un audekls sākotnēji tika sarullēts, bet vēlāk arī locīts un saplacināts. Audekls ticis burzīts un ņurcīts, tāpēc grunts un krāsas slānis šajās bojājumu vietās ir saplaisājis un vietām zudis. Darbs ir bijis daļēji restaurēts, un bojājumu vietās veikti plaši labojumi pārgleznojumu veidā, tomēr audekla deformācija nav līdzināta. Šī darba sliktais stāvoklis atbalsta mākslas pētnieku pieņēmumu, ka reiz no Jāņa Tīdemaņa darbnīcas Skolas ielā, Rīgā pazudušais darbs varētu būt viena no 47 gleznām, kuru mākslinieks paņēmis līdzi, steigā dodoties bēgļu gaitās uz Šveici.

Zuzānu kolekcijas restauratore pašreizējā procesā ir noplāninājusi iepriekšējās restaurācijas laikā nevienmērīgi klāto sintētiskās lakas slāni un attīrījusi pārgleznojumus. Atsevišķās vietās tika veikta profilaktiska krāsas slāņa nostiprināšana un uzsākta audekla pamatnes līdzināšana. Plašā mākslas darba restaurācija vēl nav noslēgusies.

Interesants modernās mākslas restaurācijas piemērs ir Zentas Loginas netradicionālās tehnikās veidotās gleznas “Iziešana kosmosā” restaurācija, ko veica Anastasija Skopenkova. Izņemot tradicionālās tehnikās veidotas gleznas, šis ir pirmais Zentas Loginas vēlīnā perioda darbs, kas ticis restaurēts.

Izpētes un restaurācijas procesā nozīmīgu lomu spēlēja tas, ka Zuzānu kolekcijā glabājas ne tikai Loginas mākslas darbi, bet arī viņas mākslinieciskie materiāli un pieraksti, kuros viņa dokumentēja savus eksperimentus ar dažādām krāsām, lakām un pigmentiem. Zuzānu kolekcijas arhīvā atrodas arī gleznas “Iziešana kosmosā” skice, kas norāda uz autores skaidro vīziju attiecībā uz kompozīciju un tonalitāti.

Abstraktā trīsdimensionālā glezna ir veidota no kokvilnas audekla pamatnes, kas uzvilkta uz apakšrāmja. Pie audekla ar stiepļu palīdzību stiprināts telpisks veidojums: divas dobas puslodes savienotas ar izliektu, telpisku virvi. Unikāls vizuālais efekts gleznā panākts, klājot vairākus dažāda veida krāsas un lakas slāņus, kas sākumā var izskatīties pēc eļļas glezniecības. Gleznai bija nepieciešami vairāki restaurācijas procesi audekla plīsuma un krāsas un lakas slāņa zudumu dēļ. Galvenā problēma bija ne tikai plīsuma aizdarināšana, bet arī ētiskas restaurācijas meklējumi. Zudumus biju nepieciešams aizpildīt, imitējot mākslinieces komplicēto tehniku ar atgriezeniskiem restaurācijas materiāliem.

Gleznas “Iziešana kosmosā” restaurācija un izpētes process ļāva iegūt daudz plašāku priekšstatu par Loginas tehniku un mākslinieciskajiem paņēmieniem. Pakāpeniski apzinot un pētot materiālus, no kuriem sastāv mākslas darbs, tika izstrādāts veids, kā nodrošināt kvalitatīvu un ētisku restaurāciju. Procesā tika pielietoti nestandarta risinājumi krāsas slāņu stiprināšanai un tonēšanai, ievērojot konkrētā mākslas darba specifiku, materiālu saderību un atgriezeniskuma principus. Izpētes un restaurācijas procesā iegūtās zināšanas var attiecināt gan uz citiem Loginas mākslas darbiem, gan arī uz citu mākslinieku radītājiem darbiem attiecīgajā tehnikā un laika periodā.