Memoriālās kolekcijas

Zuzānu kolekcijā ietilpst divas latviešu mākslinieku memoriālās kolekcijas, kas ietver ne tikai mākslas darbus, bet arī mākslinieku personiskos dokumentus, fotogrāfijas un sadzīves priekšmetus. Katra no šīm kolekcijām atklāj unikālu mākslinieka dzīves stāstu, ļaujot izzināt ne tikai mākslas procesa rezultātu, bet arī pietuvoties radīšanas procesam. Zentas Loginas un Visvalža Ziediņa memoriālas kolekcijas ir īpašas tāpēc, ka ļauj iepazīt divus padomju laika māksliniekus, kuru radošā darbība noritēja privāti, ārpus mākslas sistēmas un tās institūcijām, kas tiem sniedza padomju laikam neraksturīgu māksliniecisko brīvību.

Zenta Logina (dz. Kņope, 1908–1983) un Elīza Atāre (dz. Kņope, 1915–1993) ir māsas, latviešu abstrakcionisma pionieres. Zenta Logina strādāja dažādos žanros un virzienos: glezniecībā, tēlniecībā un tekstilmākslā. Viņas māsa Elīza darināja gobelēnus pēc Zentas zīmētajiem metiem.

Pēc bērnības, kas Pirmā pasaules kara dēļ tika pavadīta starp Rīgu un Maskavu, 1925. gadā Zenta Logina iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā pie Romana Sutas. Tomēr trīs gadus vēlāk viņa pārtrauca studijas akadēmijā, turpinot izglītoties Romana Sutas un Sergeja Vinogradova privātstudijās. Kopš 1932. gada Logina piedalījās dažādās glezniecības izstādēs ar savām klusajām dabām, ainavām un portretiem un 1945. gadā tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienības gleznotāju sekcijā. Tomēr jau 1950. gadā viņas Latvijas Mākslinieku savienības biedra karte tika apturēta līdz ar iespēju piedalīties gleznu izstādēs. Minētais izslēgšanas iemesls – formālisms un neatbilstība sociālistiskā reālisma prasībām. Trīs gadus vēlāk Loginu uzņēma Mākslinieku savienības Lietišķās mākslas sekcijā, kas viņai ļāva piedalīties tikai lietišķās mākslas izstādēs.

Kopš 1944. gada abas māsas dzīvoja dzīvoklī Blaumaņa ielā 6, kas kļuva arī par viņu darbnīcu. Tieši tur tapa abstraktās, trīsdimensionālās gleznas, un pēc Zentas skicēm Elīza darināja gobelēnus. Lai arī Elīza Atāre piedalījās mākslas darbu tapšanā, viņa sevi nepozicionēja kā mākslinieci, un pēc māsas aiziešanas mūžībā veltīja laiku viņas piemiņas saglabāšanai. Pēc Elīzas ierosmes, 1987. gadā pirmo reizi Sv. Pētera baznīcā notika Zentas Loginas personālizstāde, kurā tika izstādīti viņas vēlīnā perioda darbi.

1987. gadā, Elīzas ierosināta, notika pirmā Zentas Loginas personālizstāde, kurā tika izstādīti viņas vēlīnā perioda darbi. Pēc šīs izstādes Pētera Ērgļa vadībā tika dibināts fonds “Zentas Loginas muzejs”, ar misiju saglabāt vienotu Zentas Loginas un Elīzes Atāres mākslas darbu kolekciju un nodrošināt tās profesionālu aprūpi, izpēti un popularizēšanu.

Pēc Elīzes Atāres nāves 1993. gadā Zentas Loginas fonda dibinātāji vērsās pie Rīgas pilsētas ar lūgumu saglabāt Blaumaņa ielas dzīvokli kā muzeju, tomēr telpas tika privatizētas. 2019. gada jūnijā Zentas Loginas un Elīzas Atāres mākslas mantojums, arhīvs un memoriālie priekšmeti kļuva par daļu no Zuzānu kolekcijas kuras darbinieki turpina rūpēties par šīs kolekcijas saglabāšanu, izpēti un popularizēšanu.

Memoriālajā kolekcijā ir daudzveidīgi, dažādās tehnikās radīti mākslas darbi, kuri aptver laika posmu no 20. gadsimta 20. gadiem līdz 1993. gadam. Aptuveni 2400 glezniecības, grafikas, tēlniecības un tekstilmākslas darbus, kā arī lietišķās mākslas priekšmetus papildina māsu privātie arhīva materiāli, grāmatas, sadzīves priekšmeti un mākslinieciskie materiāli, kas ļauj padziļināti izpētīt Zentas Loginas un Elīzas Atāres mākslas mantojumu. Kolekcijas arhivēšanas un pētniecības process turpinās vēl šobrīd.

Visvaldis Ziediņš (1942–2007) ir latviešu mākslinieks, kura unikālais radošais mantojums plašākai publikai kļuva zināms tikai pirms 10 gadiem.

Liepājnieks Visvaldis Ziediņš ieguva izglītību Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā no 1959. līdz 1964. gadam. Apzināti izolējoties no padomju oficiālās mākslas sistēmas, viņš neturpināja mācības Latvijas Mākslas akadēmijā un turpmāko dzīvi veltīja patstāvīgiem radošajiem meklējumiem. Tāpēc tikai pēc mākslinieka nāves viņa darbnīcā Liepājā, Ostas ielā 2, tika atrasts pārsteidzošs daudzums mākslas darbu – ap 3000 zīmējumu, gleznu un objektu, kas radīti laikposmā no 1957. līdz 2006. gadam. Ar Ziediņa mākslas darbu un personīgo arhīvu atklāšanu sākās intensīvs, četrus gadus ilgs izpētes darbs, kas rezultējās 2012. gadā ar viņa pirmo personālizstādi, mākslas zinātnieces Ievas Kalniņas kūrēto “Kustība. Visvaldis Ziediņš” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”. Divus gadus vēlāk ar izstādi “Kustība. Visvaldis Ziediņš (1942–2007). Atklājumi Latvijas mākslā” viņš kļuva par pirmo latviešu mākslinieku, kuram veltīta personālizstāde Igaunijas Nacionālajā mākslas muzejā KUMU.

Visvaldis Ziediņš nekad sevi nelika viena mākslas žanra rāmjos, bet nekautrīgi eksperimentēja ar glezniecību, grafiku, kolāžām, kokgriezumiem un trīsdimensionālām asamblāžām. Viņš rada iedvesmu dabas procesos un to izpētē ar mikroskopu, sabrauktās metāla pudeļu kastēs un citos banālos ikdienas priekšmetos, kuros saskatīja mākslinieciskas formas un tēlus. Jau sākot no 20. gadsimta 60. gadiem Ziediņš izmantoja objet trouvé jeb atrastos priekšmetus, kurus integrēja savos mākslas darbos. Šis paņēmiens izkristalizējās viņa kārbiņu sērijā. Koka marmelādes kastēs Ziediņš radīja dažnedažādas telpiskas kompozīcijas, izmantojot gan dabas materiālus, piemēram, no jūras izskalotus kociņus, gan padomju materiālās kultūras fragmentus – sardīņu bundžas, komunistu nozīmītes un avīzes. 

Visvalža Ziediņa memoriālā kolekcija kļuva par daļu no Zuzānu kolekcijas 2009. gadā. Autora mākslas darbus papildina dienasgrāmatas, piezīmes, manuskripti un vēstules, kā arī Ziediņa personīgais arhīvs, kas sniedz ieskatu viņa personīgajā dzīvē un mākslinieciskajos meklējumos, kā arī padomju māksliniekiem pieejamajā informācijā par norisēm Rietumu mākslas pasaulē.