Lietišķi dekoratīvā māksla
Lietišķi dekoratīvās mākslas krājumā ir porcelāna, keramikas, sudraba un stikla priekšmeti, kā arī tekstīlijas un dažādi rūpnieciskā dizaina priekšmeti. Skaitliski šī ir viena no lielākajām Zuzānu kolekcijas daļām un īpaši izceļas ar priekšmetu dažādību kā formā, tā to funkcijās un izmantotajos materiālos. Ievērojama krājuma daļa sastāv no mākslas un rūpnieciskā porcelāna priekšmetiem – gan Eiropas, gan Āzijas ražojumiem no 18. gadsimta līdz mūsdienām.
Kolekcijas kodols ir Latvijas starpkaru perioda mākslas porcelāns, kas tapis apgleznošanas darbnīcās “Baltars”, “Burtnieks” un “Ripors”, kā arī J. K. Jesena porcelāna fabrikā un AS “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā. Šiem mākslas porcelāna izstrādājumiem to mākslinieciskā vērtība ir svarīgāka par funkciju. Dažādu formu priekšmetus, tostarp šķīvjus, urnas un servīzes, rotā apgleznojumi, kas radīti pēc izcilu Latvijas mākslinieku metiem. Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Sigismunds Vidbergs, Niklāvs Strunke, Ansis Cīrulis ir vien daži no māksliniekiem, kuri snieguši savu artavu Latvijas dekoratīvās mākslas identitātes veidošanā.
Īpaši jāizceļ Kuzņecovu Porcelāna fabrikās ražoto porcelāna, fajansa un māla priekšmetu kolekcija. 19. gadsimtā Kuzņecova porcelāna fabrika Rīgā bija viena no 13 Kuzņecovu ģimenei piederošajām fabrikām Krievijas Impērijā. Zuzānu kolekcijā ir priekšmeti, kuri ražoti 11 no šīm fabrikām ar eksemplāriem, kuri izceļ katras fabrikas īpašo stilu. Rīgas ražotne ir nozīmīga ar to, ka vienīgā nesa Kuzņecovu vārdu starpkaru periodā, kad pārējās Kuzņecovu dzimtas fabrikas pēc 1917. gada Krievijas revolūcijas tika nacionalizētas. Ja 19. gadsimta ražojumos liela daļa formu un apgleznojumu autori ir anonīmi, tad Latvijas starpkaru periodā ražotajos priekšmetos atspoguļojas jauna talantīgu formētāju un apgleznotāju paaudze. Daudzi apgleznotāji izkopa savu īpašo tehniku un stilu, piemēram, Olgas Kateņevas darbiem raksturīgas smalkas ziedu kompozīcijas ar liektām līnijām un nierīšu rakstu klājumiem.
Vērtīga un vēsturiski nozīmīga ir arī Krievijas starpkaru porcelāna kolekcija. Aģitācijas porcelāns, kas tapis laika periodā starp 1917. gada revolūciju un Otro pasaules karu, ir trausla piemiņa no juku laikiem, kad dzima jauna valsts, un tajā atspoguļojās padomju revolūcijas saukļi un ideāli. Cara laikos izglītotie, talantīgie porcelāna mākslinieki, pēc padomju varas pieprasījuma, pievērsās jaunām, komunisma propagandu atspoguļojošām tēmām. Ar šo periodu tiek asociēts arī radikālais un ģeometriskais supremātisms, kurš šķietami iemiesoja zinātniskos un industriālos Oktobra revolūcijas ideālus. Padomju aģitācijas porcelāns turpina interesēt kolekcionārus, kā unikāls vēsturisko propagandas formu piemērs.
Arī sudraba priekšmetu kolekcija ir nozīmīga dekoratīvi lietišķās mākslas krājuma daļa. Tajā ietilpst gan Krievijas Impērijas, gan Eiropas sudraba izstrādājumi, tomēr īpaši jāizceļ tieši Latvijas teritorijā tapušie sudrabkaļu darinājumi. Sudraba priekšmetu formās un ornamentos, kuri darināti no 16. līdz 21. gadsimtam, parādās tādi laikmetam raksturīgi stili kā rokoko, klasicisms, historicisms un tautiskie motīvi. Ikdienā izmantotie sudraba priekšmeti vēsta par globālu, vēsturisku notikumu ietekmi uz cilvēku paražām, piemēram, šokolādes kannu un pūdercukura trauku pēkšņā popularitāte 18. gadsimtā, kad Amerikas kolonizācija un verdzība kolonijās sniedza eiropiešiem pieeju cukuram un kakao, radikāli izmainot viņu ēšanas paradumus.