Grafika

Plašā grafikas darbu kolekcija ietver vairāk nekā 10 000 iespiedgrafikas (augstspiedums, dobspiedums un gludspiedums) un oriģinālgrafikas darbus, tai skaitā zīmējumus, akvareļus, pasteļus, kolāžas, ilustrācijas, ekslibrus un lietišķo grafiku, kas radīti no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

Īpaši saistoši ir 19. gadsimta akvareļglezniecības paraugi – Vidzemē strādājošā “naivista” Karla Ludviga Zēbodes (Karl Ludwig Seebode) smalkie reprezentatīvie portreti, kā arī Jūliusa Johana Dēringa (Julius Döring) un Kārļa Hūna (Karl Huhn) dažādu tautu zemnieku etnogrāfiskās studijas, vēsturiskā un reliģiskā žanra darbi.

Kolekcijā plaši pārstāvēti ievērojami latviešu mākslinieki, tostarp Jāzeps Grosvalds, Niklāvs Strunke, Sigismunds Vidbergs, Ludolfs Liberts un Ilmārs Blumbergs. Īpaša vieta atvēlēta arī autsaideriem un disidentiem, kā Ādolfs Zārdiņš, Kārlis Padegs, Voldemārs Irbe, Leonīds Āriņš, Gunārs Kļava, Vladimirs Glušenkovs, Māris Ārgalis un Andris Grinbergs. Unikāla kolekcijas vērtība ir Latvijas mākslas kontekstā maz pētītā Aleksandra Kramareva jaunākā mākslas mantojums ar vairāk nekā 2000 darbiem.

Grafikas darbu kolekcija glabā daudz vērtīgu un informatīvu vēstures liecību, kas atspoguļo kolekcionāra interesi par kultūras un politikas vēsturi. Daudzi priekšmeti iemieso stāstu par Latvijas mākslas procesu attīstību un ar to saistītajiem māksliniekiem, piemēram, mākslinieku un citu sabiedrībā pazīstamu personu personiskās sarakstes, tostarp Valda Āboliņa avangarda meilārts Barbarai Štrakai un Jānim Borgam. Barbara Štraka ir mākslas zinātniece, kuratore un galeriste, kura 20. gadsimta 80. gados Berlīnē, Ķīlē un Brēmenē veidojusi slaveno izstādi “Rīga – latviešu avangards”. Savukārt “mākslas vērotājs”, dizainers un kritiķis Jānis Borgs ir neskaitāmu publikāciju autors un sociāls aktīvists. Viņš vadījis Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Sorosa Mūsdienu mākslas centru – Rīga.

Starp unikāliem vēsturiskajiem objektiem izceļas Džemmas Skulmes un Vladimira Glušenkova mākslas manifestu oriģināli, kā arī Jaņa Šternberga un Riharda Zariņa Latvijas Valsts kases zīmju projekti. Kolekcijā ietverta arī iespaidīga karšu kolekcija, kurā atrodamas Livonijas, Prūsijas, Baltijas jūras reģiona un Rīgas pilsētas plāni laikposmā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta 80. gadiem.

Grafikas kolekcijā ir daudz humoristisku darbu, kuri izceļas ar ironisku un asprātīgu vēstures un politisko procesu attēlojumu. Šīs žurnālu ilustrācijas, karikatūras, šarži un skices ir radījuši dažādi ievērojami karikatūristi. Starp spilgtākajiem autoriem var minēt Valēriju Zostu, Sergeju Civinski-Civi, Romanu Sutu, Edgaru Ozoliņu un Ivaru Poikānu.

Kolekcijā esošie plakāti, žurnālu un grāmatu ilustrācijas, lietišķās mākslas priekšmetu skices, aģitācijas uzsaukumi un skrejlapas ļauj ieskatīties Latvijas propagandas vēsturē.

Plakātu kolekcija ir īpaši izteiksmīga. Tā dokumentē pagājušā gadsimta vēsturi no starpkaru perioda sociālajiem un politiskajiem plakātiem līdz padomju laiku heroiskā reālisma stila propagandai. Sākot no 20. gadsimta 50. gadiem jauna mākslinieku paaudze attīsta lakoniskāku un poētiskāku stilu. Plakāts vairs nav tikai masu komunikācijas forma, bet kļūst par mākslinieciskās pašizteiksmes līdzekli. 20. gadsimta 70. līdz 80. gadus kā Latvijas plakātmākslas spilgtāko periodu kolekcijā izceļ tādi mākslinieki kā Gunārs Kirke, Georgs Smelters, Ilmārs Blumbergs, Juris Dimiters un Laimonis Šēnbergs.

Grafikas kolekcijā bagātīgi pārstāvēta 80. un 90. gadu konceptuālā māksla ar liecībām par radikālajām mākslas norisēm, eksperimentiem telpā un centieniem iekļauties starptautiskajā mākslas ainā pēc “dzelzs priekškara” krišanas. Šī laika spilgtākie piemēri ir monumentālās neoekspresionistiskās grafikas jeb supergrafikas un to autori – Ojārs Pētersons, Kristaps Ģelzis, Juris Artūrs Putrāms, Jānis Mitrēvics, Andris Breže un Vilnis Zābers.

Laikmetīgās mākslas grafikas darbu kolekcija tiek papildināta brīvi, bez iepriekš definētiem standartiem vai ierobežojumiem. Šī sadaļa aug un iegūst arvien pilnvērtīgākas aprises ar tādiem talantīgiem autoriem kā Roberts Rūrāns, Ausma Šmite, Sabīne Vernere, Rasa Jansone, Zane Tuča, Kaspars Groševs un Jānis Avotiņš. Ārzemju mākslas autoru vidū spilgtākais piemērs ir Takaši Murakami (Takashi Murakami).