Izstāde. "Jānis Avotiņš – Bez Nosaukuma"

Izstāde. “Jānis Avotiņš – Bez Nosaukuma”

Zuzeum Siltumnīcā
27.04. – 11.06.2023.

Mākslas centrs Zuzeum piedāvā vēl vienu iespēju vērot, vērtēt un diskutēt par laikmetīgo mākslu publiskā telpā. Gaidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja tapšanu, aicinām ielūkoties ikvienu viesi, draugu, garāmgājēju mūsu stikla oranžērijā un gūt iespaidu par aktuālajiem mākslas procesiem.

Darbs ir bez nosaukuma, jo tas ir interpretējams. Jāņa Avotiņa māksla nereti pārsteidz ar izteiktu intimitāti, tā aizved uz nedefinētu laika un telpas dimensiju, kas piemīt tikai konkrētam mākslas darbam – oriģināla pieeja laikmetīgās mākslas scēnā, kurā bieži runā par aktuālo.

Jānis Avotiņš iedvesmu gūst no vizuālā kultūrvēsturiskā mantojuma un visbiežāk sevi izsaka caur glezniecību, retāk caur grafiku vai trīsdimensionāliem darbiem. Mākslas darbs “Bez nosaukuma” ticis speciāli veidots un ir daļa no mākslinieka personālizstādes ekspozīcijas ar nosaukumu Svētki (Šventė, 13.02.2018.– 23.03.2018.) Viļņas laikmetīgās mākslas galerijā VARTAI. Izstāde sasaucās ar Baltijas valstu simtgades svinībām un par galveno tematisko ietvaru tika izvēlēts kopības jēdziens.

Vitols Contemporary īpašnieks, Centrāleiropas un Austrumeiropas laikmetīgās mākslas kolekcionārs, Māris Vītols par Jāņa Avotiņa darbu “Bez nosaukuma”:

“Kā māksliniekam strādāt ar pagātni, izmantot tās objektus kā izejmateriālu, lai radītu tādu arheoloģisku interpretāciju, ar kuras palīdzību iespējams ieviest jaunus refleksijas veidus? Kāda veida ekspresija, stāsti, reprezentācija, izteiksmes līdzekļi ir tam vispiemērotākie?
Jānis Avotiņš (1981) ir viens no Latvijas māksliniekiem, kurš motīvus saviem darbiem smeļas nesenās pagātnes vizuālajā mantojumā – valsts un privātos arhīvos atrastās fotogrāfijās, retušētajos padomju laika preses attēlos un pilsētu ceļvežos. No pagātnes izceltās figūras Jāņa Avotiņa darbos nereti pārvēršas izplūdušos atmiņu tēlos, kuru kontūras un jēga kļuvusi neskaidra, tiem saglabātas vien nedaudzas semiotiskas norādes, kas varētu palīdzēt skatītājam tos piesaistīt kādam noteiktam laiktelpas kontekstam. ZUZEUM eksponētie autora tēlniecības darbi ir konsekvents Jāņa Avotiņa izkoptā rokraksta turpinājums. Lielā, izgaismotā vitrīnā dažādos augstumos rūpīgi izkārtotajās skulptūrās nojaušama atsauce uz padomju laikā bieži izmantotajiem propagandas sistēmas simboliem, kur līdzās dedzīgajiem pionieriem, jūsmīgajām komjaunietēm un drošsirdīgajiem karavīriem,  tā laika žurnālu lappusēs skaisti un laimīgi mirdzēja rūpniecības, lauksaimniecības, būvniecības, zinātnes, kultūras un izglītības darbinieki, stiprinot pilsoņu ticību marksismam-ļeņinismam. Jāņa Avotiņa groteski veidotās un zeltā mirdzošās skulptūras ne vien atmasko padomju laika propagandas centienus pakļaut sabiedrību varas struktūru ideoloģiskajiem mērķiem, bet kalpo arī kā drūms atgādinājums par masīvajiem propagandas ieročiem, kurus imperiālistisko centienu vadītā Krievija izmanto plašsaziņas līdzekļos šodien, lai pamatotu un attaisnotu tās noziedzīgi izraisīto karu Ukrainā.”

Izstādes vizuālī:  Jānis Avotiņš (1981), Bez nosaukuma. 2018.

Izstāde apskatāma skulptūru dārzā esošajā oranžajā Siltumnīcā. Izstāde apskatāma mākslas centra darba laikā, bez maksas.