Izstāde "Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki"

Izstāde “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki”

05.06.– 20.10.2021.

#zuzeum #zuzanscollection #cloakanddagger

Sestdien, 5. jūnijā mākslas centrs “Zuzeum” ver durvis pēc koronavīrusa pandēmijas ierobežojumu atcelšanas un aicina uz jaunu izstādi “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki”. Ar glezniecības, grafikas un tēlniecības darbiem no Zuzānu kolekcijas izstāde iepazīstina ar mākslas radīšanas apstākļu un disciplīnu daudzveidību Indijas mūsdienu mākslā.

Izstādes kurators, Londonā dzīvojošais mākslas, kultūras un globālo vēstures krustpunktu pētnieks Šahīns Merali (Shaheen Merali), Zuzānu kolekcijas mākslu no Indijas atklāj kā stāstu par mākslinieku attiecībām ar mūsdienu Indiju četrās daļās.

Izstādes pirmajā daļā ar nosaukumu “Ieloce” viņš iepazīstina ar Zarinu Hašmi, Nalinu Malani, K. M. Madsusuhananu un citiem māksliniekiem, kuri uzskatāmi par mentoriem visiem pārējiem un savu unikālo pieeju izstrādājuši tradicionālās glezniecības un grafikas formātā, veidojot sāpīgus un nereti niknuma pilnus tēlus, kas sakņojas personīgajā pārliecībā un atmiņās. 

Izstādes otrā daļa “Aplis” apkopo vidējās un jaunākās paaudzes mākslinieku metaforisko skatījumu uz pasauli, kurā ciems, mazpilsēta, metropole, stāvoklis valstī vai kontinentā miljardiem cilvēku ir vienlaikus lāsts un dāvana. Aplis – noslēgta, taču nebeidzama riņķa līnija, attīstības ceļš, debesis un patvērums ir arī izstādes arhitektūras centrālais elements. Izstādes projekta un “Zuzeum” izstāžu vadītāja Ieva Zībārte skaidro: “Arhitektūra izstādē redzamās Indijas mākslas naratīvā ielaužas vairrākkārt, jo dabai atņemtās urbānās un agrārās teritorijas, spontānā Indijas vide, robežu un cilvēku pārvietošanās un tai pretnostatītā savas mājas, istabas vai gultas intimitāte ir daudzu izstādes mākslinieku uzmanības objekts.” Izstādes iekārtojuma arhitekte Evelīna Ozola šo interesi pastiprinājusi ar metāla paneļiem, indigo krāsā batikotām kokvilnas tauvām, moskītu tīkla asociatīvo patvērumu un fluīdu izstādes tēmu izkārtojumu, ļaujot apmeklētājam veidot intuitīvu savienojumu ar izstādes darbiem.

Līdzīgi kā izstādes “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki” intriģējošais nosaukums, arī trešā un ceturtā izstādes daļa – “Savērpums” un “Pagrieziens” – pēta Indiju kā būtni, kas maskējas. Vērošana, maskēšanās, atspulgi un tumsas tēli ilustrē kā izstādes nosaukumu, tā arhitektūras ideju. Uz grīdas spocīgas ēnas met kokvilnas tauvas un ik pa laikam pamanāms kāds gaismas vai neskaidrs cilvēka atspulgs metāla paneļos. Izstādes kurators Šahīns Merali: “Izraugoties nosaukumu izstādei, viens no maniem mērķiem bija ļaut vārdiem “apmetnis un duncis” veidot alūzijas, atsauces un sasauces tajā valstībā, kur darbojas iztēle. Bija svarīgi pastiprināt baiļpilno sajūtu, ka tevi vajā valsts, ka pastāv pilsonisko sabiedrību pievēršanās vardarbībai, un veicināt izpratni par šīm problēmām, kur vienīgais risinājums ir savu reakciju vai darbu veidot kā simbolisku vidutāju.”

Izstādē apskatāmi 57 darbi no Zuzānu kolekcijas, divas filmas un Parīzē dzīvojošā mākslinieka Debeša Gosvami īpaši izstādei veidota instalācija “Pavasaris” brīvdabas skulptūru dārzā. Izstāde tapa koronoavīrusa pandēmijas ierobežojumu laikā, izstādes dalībniekiem un veidotājiem vienlaikus atrodoties Rīgā, Cēsīs, Londonā, Mumbajā, Delī, Koči un citās Indijas pilsētās, Amsterdamā, Eindhovenā, Honkongā un citur.

30 izstādes mākslinieki:

Vinods Balaks (Vinod Balak), 1982, dzīvo un strādā Ņūdeli

Bāla R. (Baalaa R.), 1970, dzīvo un strādā Čenajā

Nataša de Betaka (Natasha de Betak), 1966, dzīvo un strādā Parīzē

Juvans Botisatuvars (Yuvan Bothysathuvar), 1975, dzīvo un strādā Čenajā

Dilips Čobisa (Dilip Chobisa), 1978, dzīvo un strādā Vadodarā

Pradžvals Čaudurijs, dz. 1980, Durgāpurā, dzīvo un strādā Vadodarā

Amšu Čuki (Amshu Chukki), 1991, dzīvo un strādā Bengalūru

Midhuns Gopi (Midhun Gopi), 1989, dzīvo un strādā Ņūdeli

Debešs Gosvami (Debesh Goswami), 1965, dzīvo un strādā Parīzē, Rennā un Kolkatā

Probīrs Gupta (Probir Gupta), 1960, dzīvo un strādā Ņūdeli

Sakši Gupta (Sakshi Gupta), 1979, dzīvo un strādā Mumbajā

Zarina Hašmi (Zarina Hashmi), 1937–2020, dzīvoja un strādāja Ņujorkā

Zakirs Huseins (Zakkir Hussain), 1970, dzīvo un strādā Koči

Aruns K. S. (Arun K. S.), 1984, dzīvo un strādā Vadodarā

Anīšs Kalode Radžans (Aneesh Kalode Rajan), 1986, dzīvo un strādā Dakā

Abirs Karmakars (Abir Karmakar), 1977, dzīvo un strādā Vadodarā

Sidži Krišnana (Siji Krishnan), 1983, dzīvo un strādā Koči

Radžans Krišnans (Rajan Krishnan), 1967–2016, dzīvoja un strādāja Koči

Subrats Kumars Behera (Subrat Kumar Behera), 1988, dzīvo un strādā Vadodarā

K. M. Madhusudhanans (K. M. Madhusudhanan),1956, dzīvo un strādā Keralā

Nalini Malani (Nalini Malani), 1946, dzīvo un strādā Mumbajā

Sarika Mehta (Sarika Mehta), dzīvo un strādā Vastrapurā

Prathaps Modi (Prathap Modi) , 1983, dzīvo un strādā Vadodarā

Krišna Murari (Krishna Murari), 1975, dzīvo un strādā Ņūdeli

Manišs Nai, 1980, dzīvo un strādā Mumbajā

Parvati Najāra (Parvathi Nayar), 1964, dzīvo un strādā Čenajā

Ratīšs T. (Ratheesh T.), 1980, dzīvo un strādā Tiruvanantapuramā

Anupams Rojs (Anupam Roy), 1985, dzīvo un strādā Ņūdeli

T. V. Santošs (T. V. Santhosh), 1968, dzīvo un strādā Mumbajā

Priti Vadakata (Priti Vadakkath), 1971, dzīvo un strādā Koči

Informācija apmeklētājiem 

Izstādes apmeklējums darba laikā pieejams BEZ iepriekšēja pieraksta.

Foto – Māris Lapiņš