04.03. – 05.03.2023.
Artdocfest/Riga
ArtDoc & ProArt
Trešajā Starptautiskajā dokumentālā kino festivālā Artdocfest/Riga ir pienācis laiks iziet ārpus rāmja un veltīt laiku ārpuskonkursa programmai. Ņemot vērā, ka mūsu festivāla nosaukumā parādās vārds “Māksla”, mēs nolēmām iepazīstināt skatītājus ar spilgtākajām, iespējams, negaidītākajām un radošākajām dokumentālā kino izpausmēm.
Piemēram, Zviedrijā veidotā filma “Kara ķermenis”, kas apvieno dokumentālo kino ar videoinstalācijas un ķermeņa mijiedarbību. Būs iespējams redzēt arī starpžanru filmas, piemēram, “Seksa prieks”, kas savieno dokumentālo un animācijas kino. Programmā “ArtDoc & ProArt” ir iekļautas vairākas filmas par mākslu, režisoriem, māksliniekiem un radošām personībām šī vārda visplašākajā nozīmē. Piemēram, Ukrainā veidotā filma par aktrisi Larisu Kadočņikovu, kura filmējusies režisora Paradžanova filmā “Aizmirsto senču ēnas”. Vai filma “Dzīve fermā”, kas vēsta par noslēpumainu amerikāņu amatierkino režisoru, kurš savā fermā filmējis šausmu filmas.
Programmas filmas tiks demonstrētas mākslas centrā “Zuzeum”. Šīs programmas noslēdzošā filma “Mūzika zem svastikas” vēsta par ļoti nozīmīgu tēmu arī šodienas kontekstā – mākslinieka sadarbību ar diktatūru. Ja skatītājiem patiks jaunā programma, padarīsim to par ikgadēju pasākumu. Viss atkarīgs no jums! Laipni lūdzam festivālā!
Filmu seansi
4. martā, plkst. 14.00. “Seksa prieks (solo orgasms)” un “Dzīve fermā”.
“Seksa prieks (solo orgasms)”
Amanda Safo ‧ Francija ‧ 12 min ‧ Franču un angļu valodā ar angļu valodas subtitriem ‧ 2021
Šajā bezgalīgajā pandēmijas laikmetā, kurā mūsu seksualitātei dažkārt ir nācies attīstīties un tikt pārbaudītai, dažādas sievietes dalās ar saviem intimitātes stāstiem, pievēršoties savām vēlmēm un baudai vientulībā.
“Dzīve fermā”
Oskars Hārdings ‧ Lielbritānija ‧ 75 min ‧ Angļu valodā ‧ 2022
Kad Anglijas lauku grāfistē Somersetā nomira kinorežisora Oskara Hārdinga vectēvs, viņa ģimene mantoja dīvainu video kaseti. Tajā bija viņa kaimiņa Čārlza veidota amatierkino pilnmetrāžas filma, ko vislabāk varētu raksturot šādi – “Montijs Paitons” satiek “Motorzāģa slaktiņu Teksasā”. Taču Čārlzs ir kas vairāk par viņa veidotajām filmām – viņš bija izgudrotājs, neordinārs mākslinieks un nāves pozitīvisma pionieris. Čārlza dzīvi un darbus aplūko cilvēki, kuri viņu pazina vislabāk, kā arī pilnīgi jauna fanu paaudze, kas iedvesmojusies no viņa atstātā mantojuma.
Reģistrācija. Ieeja pasākumā bez maksas, iegādājoties izstādes biļeti.
4. martā, plkst. 16.00. “Gaismā” un “Mūzika zem svastikas – Maestro un Aušvicas čelliste”.
“Gaismā”
Šī filma ir vizuāls dzejolis. Tas atspoguļo alternatīvu dzīves veidu, kura pamatā ir laipnība pret visiem un ticība labajam cilvēkos. Īsfilmā izmantoti, gan arhīvu kinomateriāli, gan jaunuzņemts materiāls, un tā sniedz unikālu ieskatu mieru sludinošajos un iepriekš neizzinātajos Universālās baltās brālības rituālos. Režisore Alise Fassi un fotogrāfs Marko Gelhārs aicina mūs ielūkoties šīs brāļu un māsu kopienas dzīvē. Šīs kopienas filozofija – atvērt savas sirdis gaismai un labajam.
“Mūzika zem svastikas – Maestro un Aušvicas čelliste”
Kristians Bergers ‧ Vācija ‧ 86 min ‧ Angļu valodā ‧ 2022
Kāpēc klasiskā mūzika bija tik svarīga nacistiem? Ieskatu sniedz stāsts par ebreju čellisti Anitu Laskeri-Volfišu, kura izdzīvoja Aušvicā, un par slavenu diriģentu Vilhelmu Furtvengleru, kurš sadarbojās ar nacistiem. Filmas sižeta centrā ir divi cilvēki, kuri ļoti dažādos veidos pārstāv Trešā Reiha muzikālo kultūru. Vilhelms Furtvenglers bija slavens diriģents, bet Anita Laskere-Valfiša –bēdīgi slavenā Aušvicas sieviešu orķestra čelliste. Taču pasaulslavenais diriģents noslēdza vienošanos ar Hitleru, bet jaunā sieviete tika nosūtīta uz Aušvicu, jo bija ebrejiete, un no nāves izglābās, tikai pateicoties savam talantam.
Reģistrācija. Ieeja pasākumā bez maksas, iegādājoties izstādes biļeti.
5. martā plkst. 14.00 “Kara ķermenis” un “Doktora Morisa kamera”.
“Kara ķermenis”
Viktorija Horošilova ‧ Zviedrija ‧ 7 min ‧ 2022
“Kara ķermenis” ir dokumentālā deja, kas parāda atšķirību starp Viktorijas pieredzi, esot ārpusē – mierpilnajā Zviedrijā, un iekšējo pasauli kara plosītajā Ukrainā. Viņas ķermenis ir kļuvis par kara ķermeni. Viņa cenšas saprast, kur viņā mājo karš. Vai tas mīt brūcēs un lūzumos, matos, ādas porās, pēdās? Ķermeņa izliekumos un locekļos? Filma ir sadalīta trīs nodaļās pa dažādām atrašanās vietām, kas saistītas ar konkrētām vietām Ukrainā. Kādas pludmales akmens aizved Viktoriju uz izpostītajām ukraiņu mājām, kviešu lauks skaistā dienā atgādina par sadegušajiem Ukrainas laukiem, un drošā ainava ar Bērsbekas spēkstaciju tās centrā spilgti kontrastē ar Zaporižjas spēkstaciju, kura atrodas pastāvīgās Krievijas armijas uzbrukuma krustugunīs.
“Doktora Morisa kamera”
Itamars Alkalajs, Meitala Zvieli ‧ Izraēla ‧ 73 min ‧ Angļu valodā, Ivrits
Ekscentrisks Britu bruņoto spēku pilots un viņa jaunā sieva pamet kara izplosīto Eiropu un ierodas Eliatā, jauizveidotās Izraēlas dienvidu pilsētā. Eliata, pilsēta, kas atrodas Sarkanās jūras, Izraēlas, Ēģiptes un Jordānijas krustcelēs, kļuva par mājām karavīriem, ostu strādniekiem un atbrīvotiem cietumniekiem. Viņu noslēgtajā paradīzē, Doktors un Misis Morisa sāka veidot savas nekonvencionālās dzīves. Viņi radīja britu burbuli un audzināja savus bērnus tuksneša sirdī, kā mājdzīvnieku turot nāvējošu krokodilu. Kad neizskaidrojams nelaimes gadījums noveda pie jaunas bārenes nonākšanas Morisu dzīvē, ģimene konfrontēja mīlošu, bet aizmirstu pagātnes rēgu. Pēc vairākām desmitgadēm Morisu dzimtas mājās tiek uzietas 8mm kino lentas, kuras kādreiz uzņēma Doktors Moriss. Pilnvērtīgās un filmētās dzīves arhīviem, apvienojoties ar Morisu ģimenes atmiņām, tiek atklāts viņu neparastais un skaistais stāsts.
Reģistrācija. Ieeja pasākumā bez maksas, iegādājoties izstādes biļeti.
5. martā plkst. 16.00 “PULOTA. LIDA BĻINOVA” un “Larisa Kadočņikova. Karš”.
“PULOTA. LIDA BĻINOVA”
Suinbike Suleimenova, Saule Suleimenova ‧ Kazahstāna ‧ 29 min ‧ Krievu valodā ar angļu subtitriem ‧ 2018
Lida Bļinova ir plaši pazīstama kā māksliniece pirmajā laikmetīgās mākslas vilnī, it īpaši to arhitektu vidū, kuri Almati 70. gados nodarbojās ar mākslu. Tomēr no viņas mākslas un radītajiem darbiem nav saglabājies gandrīz nekas, ko varētu aplūkot mūsdienu pētnieki un vēsturnieki. Daudzējādā ziņā māksliniece bija “lielākas zvaigznes”, viņas vīra Rustama Halfina, ēnā, un šīs dokumentālās filmas veidotāji pēta, vai Kazahstānā ir bijusi iespēja brīvi pastāvēt māksliniecēm-sievietēm kā, piemēram, Lidai Bļinovai. Autori dodas biogrāfiskā ceļojumā, aplūkojot laikmetīgās mākslas ģenealoģiju un tās veidošanos Kazahstānā. Tiek uzstādīts jautājums, kas Lida Bļinova ir kā māksliniece – ēna vai alter ego?
“Larisa Kadočņikova. Karš”
Dmitrijs Tomašpoļskis ‧ Ukraina ‧ 70 min ‧ 2022
Larisa Kadočņikova ir ukraiņu kino leģenda, kura spēlēja Maričku Serhija Paradžanova filmā “Aizmirsto senču ēnas”. 2022. gada 24. februārī, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, viņa atteicās evakuēties un ofensīvas laikā palika Kijivā. Filma stāsta par viņas dzīvi šajā smagajā laikā. Stāsts par jaunu realitāti, kurā, karam turpinoties, savijas pagātne, tagadne, nākotne, atmiņas, meditācijas un sapņi…
Reģistrācija. Ieeja pasākumā bez maksas, iegādājoties izstādes biļeti.