Aleksandra Kramareva “Orfejs”. Zudusī māksla arhitektūrai

No 23. novembra mākslas centra Zuzeum skulptūru dārza telpā “Siltumnīca” apskatāms Aleksandra Kramareva fasādes ciļņa “Orfejs” prototips, pēc kura izgatavotais oriģināls savulaik rotāja Rīgas Mūzikas instrumentu fabrikas filiāles ēku Rīgā, Maskavas ielā 250.

Aleksandra Kramareva “Orfejs” attēlo trīs situācijai asprātīgi izvēlētus simbolus – arfistu, sievietes figūru un Sauli. Grieķu mitoloģijā Orfejs ir trāķiešu dziedonis, kurš ar savas mūzikas spēku pakļāvis cilvēkus, dievus un pat dabas spēkus. Cilnī līdzās arfistam, visticamāk, redzam Orfeja sievu Eiridiki, bet Sauli autors varētu būt izvēlējies tās vispārīgās simbolikas – dzīvības, mūžīgās kustības, vienotības un veseluma – dēļ, it kā ietverot vēlējumu pasūtītājam. Iespējams, ar Saules palīdzību Kramarevs idejiski kliedējis Orfeja un Eiridikes tēlu traģiskos likteņus, ko Ovidijs aprakstījis “Pārvērtību” desmitajā grāmatā.

No metāla izgatavotais sienas ciļņa prototips tapis 20. gs. 70. gados un tajā novērojams lakonisms un ģeometrizācija, vienkāršoti apjomi un paaugstināta stilizācijas pakāpe. Tās ir ietekmes, ko mākslinieks aizguvis gan no gleznotāju skarbā stila specifikas, gan no masveida celtniecības ekspansijas ietekmētās modernisma arhitektūras.

“Orfeja” autors, interjerists Aleksandrs Kramarevs jaunākais dzimis Sanktpēterburgā, 1916. gada 16. decembrī. Ir zināms, ka deviņus gadus līdz 1934. gadam viņš mācījās sava tēva privātajā mākslas studijā Rīgā un vēlāk pabeidzis Tautas universitāti. Līdz Otrajam pasaules karam Kramarevs strādāja akciju sabiedrības “M. S. Kuzņecovs” porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrikā un Rīgas keramikas fabrikā par porcelāna apgleznotāju. Atstātais mantojums liecina, ka padomju varas gados Kramarevs strādājis par interjeristu, skatlogu un izstāžu dizaineru.

Vairāk nekā 2000 vienību lielais Aleksandra Kramareva un viņa tēva mākslas mantojums Zuzānu kolekcijā nonāca 2020. gadā. Tajā ir dizaina skices un interjeru meti, studijas un figurālas kompozīcijas; fotogrāfijas un negatīvi no ģimenes arhīva, tai skaitā realizēto darbu dokumentācijas; sarakstes un piezīmes, deju soļu pieraksti un skiču albumi, dokumenti, apbalvojumi, biedru kartes un avīžu izgriezumi; piemiņas lietas un zīmēšanas piederumi, kā arī diaprojektors ar pasaules izcilākās mākslas un arhitektūras attēlu kasetēm.

Latvijas mākslas kontekstā Aleksandrs Kramarevs un viņa tēvs ir maz pētīti, taču interesanti autori, kuru mantojums Zuzānu kolekcijā ir pieejams mākslas, arhitektūras, interjera un izstāžu dizaina pētniekiem. Ēka Maskavas ielā 250 ir rekonstruēta biroja vajadzībām un joprojām eksistē, taču oriģinālais cilnis uz tās vairs nav apskatāms.

Cilnis “Orfejs” ir apskatāms caur “Siltumnīcas” logu no ārpuses ikvienam interesentam bez ieejas maksas Zuzeum darba laikā. Iesakām to apmeklēt dienas tumšajā laikā no plkst. 16.00 līdz 19.00.

Attēlos:

1. Aleksandrs Kramarevs. Ciļņa “Orfejs” skices un prototips, 20. gs. 70. gadi. Foto – Jānis Pipars. Zuzānu kolekcija.

2. Aleksandrs Kramarevs apglezno porcelānu, 1940. Foto – Kramareva privātais arhīvs. Zuzānu kolekcija.

3. Aleksandrs Kramarevs pie lielformāta darba, 20. gs. 50. gadi. Foto – Kramareva privātais arhīvs. Zuzānu kolekcija.

4. Aleksandrs Kramarevs (otrais no labās) Vācijā, 20. gs. 80. gadi. Foto – Kramareva privātais arhīvs. Zuzānu kolekcija.

5. Aleksandrs Kramarevs. Latvijas PSR Tautas saimniecības sasniegumu izstādes ievadzāles dizaina meti, 1964. Zuzānu kolekcija.

6. Aleksandrs Kramarevs. Interjera un dekoru (masku) skices, 20. gs. 80. gadi. Zuzānu kolekcija.

7. Aleksandrs Kramarevs. Interjera dekors – maska, 20. gs. 80. gadi. Foto – Jānis Pipars. Zuzānu kolekcija.

Teksts – Laura Briede, Zuzānu kolekcijas grafikas un tēlniecības kuratore