STRAIGHT, NO CHASER

07.06.–25.08.2024

Izstādē redzami darbi no Zuzānu kolekcijas, ārzemju galerijām un Latvijas muzejiem, sākot no 16. gadsimta ikonām līdz mūsdienu mākslas darbiem. Starp tiem ir tādi latviešu vecmeistari kā Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Johans Valters. Apskatāma arī daļa no nozīmīgas Visvalža Ziediņa memoriālās kolekcijas, Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvji Andris Grinbergs, Laimonis Stīpnieks, Rudīte Dreimane un tādi starptautiski zināmi mūsdienu mākslinieki kā Alicja Kvade, Tomass Hiršhorns un Deivids Altmejds.

Sekojot mākslas centra Zuzeum uzaicinājumam, pētnieciskā grupa La Méditerranée no Parīzes radījusi izstādi un izstrādājusi arhitektūras, “Pietauvošanās signālmastu” un “Cepelīnu”, kuri sakņojas Rīgas vēsturē un atbalsojas unikālajā Zuzānu kolekcijas raksturā. “Pietauvošanās signālmasts” tapis iedvesmojoties no puzura formām un atgādina “Cepelīna” pietauvošanās signālmastu. Tā ideja radās iepazīstot Rīgas Centrāltirgus ēkas, kas ir būvētas izmantojot daļas no cepelīnu angāriem. Šeit izveidotie divi darbi  papildinās plašāku kolekciju, kuru grupa La Méditerranée gadu gaitā iecerējusi un realizējusi savās izstādēs. Agrāko darbu maketi arī ir skatāmi izstādē. La Méditerranée dalībnieki vēlas nākotnē apkopot savu arhitektūru kolekciju, sagaidot, ka tā kļūs par ciematu, kurā būtu iespējams mitināties nelielai cilvēku grupai.

La Méditerranée ir uz izstāžu praksi orientēta pētnieciskā grupa, kuru 2020. gadā dibinājuši Uliss Geslers, Mateo Revillo un Edgars Sarins. Jau desmit gadus katrs no viņiem attīsta ekosistēmas izstāžu procesu ietvaros. La Méditerranée uzskata izstādi par aktīvu sistēmu, tiecoties pāriet no klasiska uz eksperimentālu un dinamisku prezentācijas modeli. Lai aprakstītu šo procesu, La Méditerranée izmanto analoģiju ar džeza ansambli, jo mākslinieki savā studijas praksē līdzinās vientuļiem saksofonistiem, kuri vingrina skaņkārtas, bet vienlaikus ar savu darbu iekļaujas ansambļa improvizācijā.

Improvizācijai ir būtiska loma grupas darbības modelī, pietuvinot to džeza mūzikas praksei. La Méditerranée neatlasa darbus atbilstoši kādai tēmai, bez hierarhijas uzlūko mākslas darbu kopumu un vadās pēc the law of the good neighbour (labu kaimiņattiecību likums) austriešu mākslas vēsturnieka Abija Varburga garā. Atradumi un brīva atlase piešķir darbiem atjaunotu jēgu, kuru ierastās metodes liedz. Zīmīgās vēstures epizodes, ģeogrāfijas krikumi un individuālo trajektoriju kopums, kas nosaka katra darba unikālo veidolu, ir tās atšķirīgās taktis kas iezīmē skatīšanās ritmu. Apgrieztā perspektīva uz mākslas darbiem, kur katrs ienes savu ritmu, atklāj tos konkrētajai vietai un kopīgi piedzīvotajam mirklim. Visi līdzās pastāvošie skatupunkti komponē izstādi kā mākslas darbu. Savu nosaukumu Straight, No Chaser izstāde aizguvusi no slavenā amerikāņu džeza mūziķa Teloniusa Monka 1967. gada skaņdarba.

Grupas La Méditerranée pirmais pētniecības cikls ilga trīsarpus mēnešus un rezultējās secīgās izstādēs – Programme Spécial un Grand Final. Izstādes centrā tapa pirmā arhitektūra, analogs pirmajai cilvēku apmetnei. Vēlāk citas, vietējās ainavas un vēsturiskā konteksta iedvesmotas arhitektūras, papildina ciemata funkcijas un palielina tā izmēru. Modulāras un reproducējamas, tās ceļamas no jauna, apdzīvojamas un attīstāmas, sekojot sabrukuma un rekonstrukcijas cikliem. Līdzīgi kā kuģis Argo, visas detaļas tiek nomainītas, bet nosaukums saglabājas.

Katra no šīm arhitektūrām kalpo par atbalsta punktu izstāžu radīšanā. To izstrāde un ietekme uz izstādes procesu veido pētniecības formālo un teorētisko kodolu. Pētot heiristikas pielietojumu mākslas izstādēs, La Méditerranée attīsta unikālus izstāžu modeļus kā rīcības un jaunatklāsmes zonas. 

Daļa no izstādē redzamajiem darbiem ir deponējumi no muzejiem, galerijām un privātkolekcijām. Mēs pateicāmies Latvijas Arhitektūras muzejam un Inārai Appenai, Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un Gundegai Skagalei, Maikam Ovčarenko, Solvitai Kresei, Gustavm Grasim, Thomas Hirschhorn Studio, galerijai Lo Brutto Stahl (Parīze) un Gallery Artbeat (Tbilisi),  galerijai Derouillon (Parīze), fondam “Mākslai vajag telpu” par atbalstu un sadarbību.

*Izstādē esošie mākslas darbi ietver erotiska un seksuāla rakstura motīvus.

Izstādē pārstāvētie mākslinieki:

Matilde Albuī, Deivids Altmejds, Valdis Āboliņš, Anda Ārgale, Māris Ārgalis, Natālija Bola, Valdis Celms, Vija Celmiņš, Rudīte Dreimane, Andris Grinbergs, Tomass Hiršhorns, Miriama Kāna, Saņa Kantarovskis, On Kavara, Nika Kutateladze, Alicja Kvade, Inga Meldere, Miervaldis Polis, Vilhelms Purvītis, Mateo Revillo, Janis Rozentāls, Edgar Sarin, Uga Skulme, Laimonis Stīpnieks, Nastaran Šahbazi, Johans Valters, Manon Vertenbrok, Visvaldis Ziediņš

IZSTĀDES KOMANDA:

Izstādes radoša pētnieciskā grupa La Méditerranée: Uliss Geslers, Mateo Revillo un Edgars Sarins

Pētnieciskās grupas asistente: Jevgēnija Hamudajeva

Projekta vadītāja: Katrīna Jurkevica

Zuzānu kolekcijas krājuma darba vadītāja: Ingūna Ģēģere

Zuzānu kolekcijas glabātājas: Laura Briede, Annija Grīsle

Restauratores: Liene Muceniece, Anastasija Skopenkova

Projekta konsultanti: Mihails Ovčarenko un Tatjana Meļņikova

Zinātniskais konsultants: Gustavs Grasis

Tehniskais vadītājs: Raivis Švarcs

Tehniskā komanda: Andris Konošonoks, Māris Mikāns, Mareks Ieviņš

Galvenā grafikas dizainere: Karlīne Anete Čepjolkina

Grafikas dizainere: Elizabete Bušēvica

Sabiedrisko attiecību un publicitātes speciālists: Eduards Grizāns

Mājaslapas redaktore: Katerīna Alijeva

Tulkotājs: Valts Miķelsons, Artūrs Punte, Annija Grīsle

Izglītības programmas koordinatore: Erna Marija Poča

Mākslas pedagogi: Aļona Rjazanova, Tonijs Strods

Mākslas mediatori: Līva Indriķe, Sabīne Locika, Vallija Lintere, Jānis Pūga, Madara Siliņa, Jegors Sņetkovs

Finanšu vadītāja: Ilze Baumane

Direktore: Aļona Solovjova-Belikova

“Zuzeum” un Zuzānu kolekcijas dibinātājs: Jānis Zuzāns