🎉 Piektdien, 17. maijā, mākslas centrs Zuzeum aicina uz izstādes “Kur lai paslēpjās!” finisāžas vakaru. 

Šis vakars ieskandinās pēdējo izstādes “Kur lai paslēpjās!” nedēļas nogali. Vakara gaitā būs iespēja piedalīties noslēdzošajā izstādes eksursijā kopā ar izstādes kuratori Sandru Krastiņu, kā arī apmeklēt izstādi līdz pat plkst. 22.00. Vakara kulminācijā, plkst. 20.00, – leģendārās latviešu jaunā viļņa roka un popgrupas “Dzeltenie Pastnieki” koncerts.

🪩 Vakara programma:

🗣️ 18.00 Tūre izstādē ar kuratori Sandru Krastiņu
🎵 20.00 “Dzeltenie Pastnieki” Zuzeum Viesistabā
Izstāde atvērta līdz 22.00 

💙 Pasākuma dreskods: Džinss 

Biļešu cenas vairākās kategorijās: 

🎟 Iegādājoties iepriekšpārdošanā finisāžas biļete: EUR 18
Finisāžas biļetē iekļauts izstādes apmeklējums, tūre izstādē un koncerta apmeklējums
🎟 Tikai tūres apmeklējums: EUR 10
🎟️ Tikai koncerta apmeklējums: EUR 10*
Koncerta biļetē iekļauts izstādes apmeklējums.
*Vietu skaits ir ierobežots.

Iegādājoties uz vietas:
🎟 Finisāžas biļete EUR 20
Finisāžas biļetē iekļauts izstādes apmeklējums, tūre izstādē un koncerta apmeklējums.

Biļešu iegāde www.zuzeum.com. Iegādātās biļetes netiek atgrieztas un mainītas.

Koncertā pieejamas gan sēdvietas, gan stāvvietas, vietas netiek rezervētas. Nāc laicīgi, lai ieņemtu ērtāko vietu!
🍸 Pasākuma laikā būs atvērta Zuzeum kafejnīca – pasūti dzērienu un izbaudi atmosfēru! 

Par izstādi:

Izstādē “Kur lai paslēpjās!” eksponēti vairāk kā 350 padomju okupācijas gados tapuši Latvijas mākslinieku mākslas darbi no Zuzānu kolekcijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, privātajām kolekcijām, kā arī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli.

Ekskursijā Sandra Krastiņa iepazīstinās ar izstādes konceptu un padziļināti stāstīs gan par padomju okupācijas gados tapušo mākslu, gan arī šo laiku kopumā, iezīmējot padomju perioda mākslas nozīmi un lomu šodienā. Sandra Krastiņa ir ne tikai izstādes “Kur lai paslēpjās!” kuratore, bet arī māksliniece, kas padomju okupācijas laikā pati radījusi mākslas darbus un pieredzējusi, kā līdzās pastāv gan varas angažētā tematika, gan mākslinieku meklējumi brīvas izteiksmes valodā. Tas ļāvis izstādi veidot kā autentisku laikmeta liecību, kur caur mākslas darbu skaidri un nepārprotami runā pats autors.

Par “Dzeltenie Pastnieki”:

Dzeltenie Pastnieki ir 1979. gadā izveidota latviešu mūzikas grupa, kura tiek uzskatīta par vienu no jaunā viļņa un regeja pionieriem Latvijā un bijušajā Padomju Savienībā. Ar savu sākotnēji jaunā viļņa stilā ieturēto mūziku “Dzeltenie pastnieki”, kuras dalībnieki lielākoties bija autodidakti mūzikā, nonāca līdz patstāvīgai, ne tikai Latvijas kontekstā oriģinālai muzikālajai izteiksmei, atšķiroties ar unikālu, neatkārtojamu skanējumu un dziesmu tēmām. Tā principiāli bijusi nekomerciāla, apolitiska, atspoguļojot cilvēciskās esības šķautnes, attiecību aspektus, nevis konkrēto sava radīšanas laika sociālo vai vēsturisko situāciju. Tas sakrīt ar ansambļa politiku – strādāt bez 80. gados padomju sistēmā obligātajiem “saimniekiem”, iestādēm, kas nodrošinātu materiāli tehnisko bāzi, kas arī bija viens no iemesliem koncertdarbības neesamībai.

Lai arī “Dzeltenie pastnieki” jau grupas pirmsākumos Latvijā kļuva par kulta grupu, līdz 1987. gadam grupa tikpat kā nekoncertēja, grupas ieraksti ilgi netika oficiāli izdoti un izplatījās “pašplūsmā”, interesentiem citam no cita tos pārrakstot ar lenšu un kasešu magnetofoniem. Oficiālus izdevumus visi klasiskie grupas albumi piedzīvojuši tikai pēc tam, kad grupas līderis Ingus Baušķenieks nodibināja savu mūzikas ierakstu izdevniecību.

Publiska uzstāšanās “Dzeltenajiem Pastniekiem” kļuva iespējama vien tad, kad 80. gadu otrajā pusē Padomju savienībā tika izsludināta “pārkārtošanās” politika, un kultūras nozares kontrole atslāba. 1986. gadā viņi piedalījās festiālā “Bildes”, savukārt 1987. gadā kāpa uz festivāla “Liepājas dzintars” skatuves.

Apmeklējot pasākumu, jūs piekrītat foto un video uzņemšanai un izmantošanaipublicitātes vajadzībām. Jums ir tiesības iebilst pret sevis vai sava bērna fotografēšanu vai filmēšanu, paziņojot par to fotografēšanas un filmēšanas laikā.