Glezniecība

Glezniecības kolekcijā ir vairāk nekā 6000 mākslas darbu no dažādiem vēsturiskiem periodiem un stiliem, sākot no 18. gadsimta līdz mūsdienu mākslai. Darbi atspoguļo gan vietējās tradīcijas, gan starptautiskās ietekmes. Kā viens no tradicionālākajiem un vizuāli vieglāk uztveramajiem medijiem, glezniecība ir visdinamiskākā un deponēšanai visbiežāk pieprasītā kolekcijas daļa.

Latvijas glezniecības klasiķi, nacionālās skolas veidošanās

Zuzānu kolekcijā ir pārstāvēta 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta vācbaltu izcelsmes gleznotāju Karla Gotharda Grasa (Karl Gotthard Grass), Johana Heinriha Baumaņa (Johann Heinrich Baumann) un Jūlija Federa (Julius Fedders) daiļrade. Šie mākslinieki bija cieši saistīti ar Latviju un pievērsās dabas un vietējās kultūras atveidojumiem, tādejādi sniedzot vēsturisku ieskatu Baltijas reģiona ikdienas dzīvē.

Nozīmīgākās pārmaiņas, kas saistītas ar latviešu mākslinieku nacionālās identitātes apzināšanos un veidošanu, noritēja 19. līdz 20. gadsimta mijā. Vēl pirms Latvijas valsts dibināšanas, 1891. gadā, Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā studējošie mākslinieki no Latvijas nodibināja apvienību “Rūķis”. Tās biedri sekmēja turpmāko Latvijas mākslas attīstību, veicinot nacionālās glezniecības unikālo raksturu un iekļaujot tajā arī nozīmīgākās tā laika Eiropas mākslas virzienu ietekmes. Apvienības “Rūķis” dalībnieku vidū bija izcilais ainavists, akadēmiķis Vilhelms Purvītis un latviešu mākslā viens no redzamākajiem simbolisma pārstāvjiem Janis Rozentāls, kā arī impresionistisko ainavu un portretu meistars Johans Valters. Viņu darbi ir ne tikai Zuzānu glezniecības kolekcijas, bet arī Latvijas mākslas stūrakmens un nozīmīga laikmeta liecība.

Kolekcijā atrodas arī agrīno latviešu modernistu Jāzepa Grosvalda, Voldemāra Matveja un Voldemāra Zeltiņa darbi.

20. gadsimta starpkaru perioda māksla Latvijā

Kolekcionāram īpaši tuva ir 20. gadsimta starpkaru laika māksla, kura Zuzānu kolekcijā pārstāvēta ar mākslinieciski augstvērtīgu glezniecības darbu klāstu.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā veidojās gan privāti, gan institucionāli mākslinieku sakari ar Rietumeiropas mākslas centriem, radot priekšnosacījumus jaunām idejām un mākslinieciskām metodēm. Tika aktīvi dibinātas dažādas grupas un biedrības, no kurām par nozīmīgāko uzskatāma Rīgas mākslinieku grupa (1920–1940). Tās dalībnieki, radoši eksperimentējot, tiecās pēc novatoriskas glezniecības valodas, vienlaikus cenšoties saglabāt katrs savu unikalitāti un kultūras īpatnības. Ietekmējoties no franču un vācu klasiskā modernisma strāvojumiem, izplatītākie virzieni Latvijas mākslā bija kubisms, fovisms, jaunā lietišķība un ekspresionisms. Kolekcijā plašāk pārstāvētie grupas autori ir modernisti Aleksandra Beļcova, Jānis Liepiņš, Jēkabs Kazaks, Konrāds Ubāns, Niklāvs Strunke, Oto Skulme, Uga Skulme, Romans Suta, Leo Svemps, Erasts Šveics un Valdemārs Tone.

Ārpus Rīgas mākslinieku grupas ar meklējumiem kubisma virzienā darbojās Ludolfs Liberts, bet fovisma paņēmienus iedzīvināja Ģederts Eliass. Novitātes latviešu glezniecības izteiksmes līdzekļu meklējumos ieviesa arī kolekcijā daudzskaitlīgi pārstāvētais beļģu ekspresionisma adepts Jānis Ferdinands Tīdemanis.

20. gadsimta otrās puses māksla

Kolekcijā plaši pārstāvēta padomju okupācijas laika glezniecība, kas radīta Latvijā pēc Otrā pasaules kara (1945–1990). Šī kolekcijas daļa uzskatāmi demonstrē veidus, kā Latvijas mākslinieki ir meklējuši savu identitāti sarežģītā padomju ideoloģijas uzspiesto dogmu un cenzūras laikā. Okupācijas sākuma gados valdošā socreālisma ekspansija pamazām zaudēja spēku pēc Staļina nāves. Līdz ar “atkušņa” laikā (1956–1963) izveidojušos “skarbo stilu” aizsākās latviešu glezniecības atdzimšana un virzība modernisma gultnē. Orientieru maiņa jaunu formālo, kompozicionālo un stilistisko meklējumu veidā saskatāma daudzu, 50. gadu beigās līdz 60. gados strādājošu, kolekcijā pārstāvētu gleznotāju daiļradē. Piemēram, Lidija Auza, Ojārs Ābols, Leonīds Āriņš, Biruta Baumane, Auseklis Baušķenieks, Boriss Bērziņš, Līvija Endzelīna, Edgars Iltners, Eduards Kalniņš, Henrijs Klēbahs, Leo Kokle, Jānis Osis, Jānis Pauļuks, Rūdolfs Pinnis, Džemma Skulme, Georgs Šenbergs, Rita Valnere, Indulis Zariņš un citi.

70. gados, joprojām atrodoties sistēmas nospraustajās robežās, mākslinieki rada iespēju arvien lielākai individuālās pašizpausmes brīvībai. Mākslā sevi pieteica nākamās paaudzes gleznotāji, kuru intereses nereti sabalsojās ar aktuāliem mākslas strāvojumiem otrpus “dzelzs priekškara”: Māris Ārgalis, Juris Baklāns, Inta Celmiņa, Juris Dimiters, Biruta Delle, Edvards Grūbe, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Imants Lancmanis, Vija Maldupe, Leonīds Mauriņš, Vilis Ozols, Ivars Poikāns, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Daina Riņķe, Maija Tabaka, Bruno Vasiļevskis, Osvalds Zvejsalnieks un citi.

80. gados, līdztekus jaunajiem Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, daudzi iepriekšējo paaudžu gleznotāji turpināja attīstīt personiskos stilus un aktīvi strādāt. Glezniecība kļuva ekspresīvāka un personiskāka, līdz pilnīgi atbrīvojās no padomju ideloģijas saitēm, ar desmitgades beigu “robežpārkāpējiem” – jaunu māksliniecisku ideju iemiesotājiem, virzoties pretī 90. gadu laikmetīgumam. Šajā laikā darbību uzsāk tādi nozīmīgi autori kā Ilze Avotiņa, Normunds Brasliņš, Ieva Iltnere, Rudīte Dreimane, Laima Eglīte, Frančeska Kirke, Sandra Krastiņa, Valdis Krēsliņš, Leonards Laganovskis, Dace Lielā, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Juris Utāns, Edgars Vērpe, Aija Zariņa, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Vilnis Zābers u.c.

Vērtīgs Zuzānu kolekcijas 20. gadsimta otrās puses papildinājums ir izcilo Amerikas latviešu mākslinieku – Kalifornijas gaismas un krāsu meistara Raimonda Staprāna un Action gleznotāja Edvīna Straumaņa – gleznas.

Mūsdienu māksla

Iekļaujoties globālajā mākslas kopainā, glezniecības kolekcijas attīstība atspoguļo aktuālos mākslas procesus Latvijā un pasaulē. Galvenā uzmanība kolekcijas komplektēšanā vērsta uz mākslas darbu aktualitāti un atbilstību augstvērtīgiem mākslinieciskajiem kritērijiem.

Kolekcija arvien tiek papildināta ar pieredzējušu Latvijas mākslinieku daiļradi (to vidū Anita Arbidāne, Ēriks Apaļais, Jānis Avotiņš, Andris Eglītis, Sergejs Djomins, Miķelis Fišers, Paulis Liepa, Inga Meldere un citi), kā arī jaunu un nesen sevi pieteikušu autoru glezniecību.

Starptautiskās laikmetīgās mākslas sadaļā iekļauti mākslinieku darbi no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Āfrikas, Āzijas, daudzām Eiropas valstīm, Latīņamerikas un Ziemeļamerikas. Kolekcijā daudzskaitlīgi pārstāvēta Eiropa, ASV, Indija un mūsu Baltijas kaimiņi – Igaunija un Lietuva.

Vairāki kolekcijā pārstāvētie mākslinieki guvuši starptautisku atzinību, piemēram, Rašīds Džonsons (Rashid Johnson), Čazs Gests (Chaz Guest), Miriama Kāna (Miriam Cahn), Haiva Kahramana (Hayv Kahraman), Klēra Taburē (Claire Tabouret), Donna Huanka (Donna Huanca), Saimons Fudživara (Simon Fujiwara), Frīdrihs Kūnats (Friedrich Kunath), Ketrīna Bredforda (Katherine Bradford), Emīlija Mae Smita (Emily Mae Smith), Leslija Venca (Lesley Vance) un citi.

Aizvien lielāka uzmanība kolekcijas veidošanā tiek pievērsta arī jaunākas paaudzes gleznotājiem, kā Ana Benaroja (Ana Benaroya), Oli Eps (Oli Epp), Pīters Jeness (Pieter Jennes), Vojteks Kovaržiks (Vojtech Kovarik), Keta Laionsa (Kat Lyons), Ebečo Muslimova (Ebecho Muslimova), Roberts Nava (Robert Nava), Jerima Rju (Yaerim Ryu) , Paolo Salvadors (Paolo Salvador), Bens Sledsens (Ben Sledsens)  un citi.